Serrania de la Lindosa Colombia South America Rock Art Wall Painting Section Deciphered as a Sky Map of the Southern Stars ca. 3000 B.C.

At CNN, Katie Hunt this month in her article
Controversial rock art may depict extinct giants of the ice age
featured a section of the rock art wall paintings of Serrania de la Lindosa
in the Colombian Amazon rainforest,
an image of which section of rock art can be found at:

https://cdn.cnn.com/cnnnext/dam/assets/220307082103-01-rock-art-colombia-scn-exlarge-169.jpg

We have deciphered that particular section of the wall painting below, finding it to be astronomical in nature and -- via the painted figures -- to depict the starry sky of the night as a sky map of the southern stars as seen from the wall painting Colombian location. 

Below is our decipherment, comparing the wall painting to what we allege are the comparable stars depicted, as shown by our clip of the comparable heavens using Starry Night Pro astronomy software (click on the image for a larger graphic);

In our opinion, the alleged age of the wall painting(s) by mainstream academia as being more than 12000 years old is extremely doubtful, expecially since the stars of Sagittarius seem to be clearly depicted as a horse-mounted rider, which is a much more recent rendering of the stars of that stellar constellation.

Based upon the wall painting's portrayal of the southern stars with Crux at the approximate horizontal middle of the painting, and taking into account the scope of the painting as running from approximately Canis Major on the left to Sagittarius and Scorpio on the right, which latter approximately mark the Autumn Equinox ca. 3000 B.C., we consider a date in that much later ambit to be far more likely.

Please note: the label for the stars of Ophiuchus was inadvertently pushed upward when adding text to the image. It should be lower to the right below Scorpius, where there is a large head profile. It will be corrected when we can get back to image work.

Zinātnes pētījumi un mēmu un memētikas loma: kas nosaka patieso patiesību? Science Research and the Role of Memes and Memetics : What Defines the Real Truth? Google Translate Latvian Translation of the English Language Original

Some years ago, Google Translate translations of text in blog postings were at best "moderately useful", but required substantial manual editing to obtain sufficient accuracy. Accordingly, it occurred to us recently that we should look anew at Google Translate translations of our materials for the two languages other than English that we ourselves speak fluently, German and Latvian.

The following translations (one here and one in the previous posting) are thus samples of Google Translate today, that we hope are representative for other languages as well. The translations are stunningly good, providing very useful results, but with a few exceptions, that in part surely depend on the writing clarity or unclarity of the original text.

One practical feature of Google Translate translations that we like is also that, when the reader hovers the mouse over a Google Translate translation of online material, the original text of the sentence underneath the mouse is shown in a text box. Try it out.

Below is the Google Translate Latvian translation, without substantial subsequent editing [minor edits in brackets], of Science Research and the Role of Memes and Memetics : What Defines the Real Truth? with that title translated by Google Translate into Latvian as Zinātnes pētījumi un mēmu un memētikas loma: kas nosaka patieso patiesību?

"Būdams Stanfordas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvents, pašreizējais autors ar prieku lasīja žurnālā Scientific American pie Science Research Needs an Overhaul, ka Džons PA Joannidis pirms dažiem gadiem līdzdibināja jaunu centru Stanfordas Universitātē ar nosaukumu METRICS ("Meta-pētniecība". Inovāciju centrs Stanfordā ), lai risinātu dārgo problēmu, ka liela daļa galveno pētījumu tiek izšķiesti.

Ioannidis atsaucas uz vadošo medicīnas periodisko izdevumu The Lancet, kas apgalvo, ka šie "atkritumi" attiecas pat uz 85% medicīnas pētījumu, tā saukto "cieto" zinātni.

Cik slikti tad ir lietas mīkstajās zinātnēs, kur pierādījumu standarts, iespējams, ir zemāks nekā medicīniskajos pētījumos?

Ioannidis raksta, ka METRICS centrs:

"Mēģināsim izpētīt pētniecības praksi un to, kā to var optimizēt. Tajā tiks pārbaudīti labākie līdzekļi pētniecības protokolu un programmu izstrādei, lai nodrošinātu, ka rezultāti nav strupceļi, bet gan bruģē ceļu uz priekšu. Dariet to, izpētot, kādi ir labākie veidi, kā padarīt zinātnisko izpēti uzticamāku un efektīvāku .

Mēs ar entuziasmu atzinīgi vērtējam šo attīstību.

Mēs gadiem ilgi esam saskārušies ar lētticīgiem, neinformētiem un [pašpārliecinātiem] cilvēkiem gan zinātnē, gan ārpus tās, kas sludina galveno ideju un pētniecības metožu gandrīz nekļūdīgumu, un mums patiešām ir maz pacietības pret šādām muļķībām.

Paši mācīdami pētniecību universitātes līmenī, no pieredzes zinām, ka patiesība ir tieši pretēja tam, ko apgalvo zinātne...

un patiesība ir tāda, ka liela daļa no tā, kas tiek pētīts zinātnē, un tas ir salīdzinošais pārskats, kas publicēts šo pētījumu rezultātā, ir dārga laika izšķiešana un bieži vien virza zinātni nepareizā virzienā. Salīdzinošās pārskatīšanas process daļēji ir paredzēts, lai izpūstu valdošo iestāžu spalvas. "Patiesība" ir sekundāra lieta.

Viens no galvenajiem iemesliem šīm "zinātniskās izpētes" muļķībām, kā mēs esam vairākkārt rakstījuši, ir tas, ka zinātne pagātnē galvenokārt bija "balstīta uz autoritātēm", t.i., nevis "kas", bet gan "kurš" nosaka patiesību zinātnē, un šī novecojusi prakse ir radījusi milzīgas kļūdas. Pirms modernā laikmeta rītausmas "uz autoritātēm balstīta" zinātne bija nepieciešama, jo autoritātes bija galvenā zināšanu krātuve. Bet mūsdienu laikmetā tas ir ļoti mainījies.

Paskatieties uz COVID-19 koronavīrusa pandēmiju, kurā, neraugoties uz varonīgajiem centieniem, pēdējos divos gados ir bijušas grūtības iedibinātajām zinātnēm. "Zinātnei" vajadzēja būt labāk sagatavotai pandēmijai, nekā tā bija. Kāpēc tā nebija?

Zinātnes fokusa maiņa ir absolūti nepieciešama. Pagātnē dominējošie standarti, kad zinātnē valdīja tā sauktās "autoritātes", pašlaik mūsu digitālajā laikmetā bieži vien ir nevietā, kad ikviens, kas vēlas, tiešsaistē var meklēt gandrīz visu, ko vēlas. Pēdējā analīzē viena autoritāte šodien ir tikai vēl viens viedoklis. Lai nodrošinātu drošāku cilvēka nākotni, rītdienas zinātnei ir jābalstās uz zināmiem faktiem, nevis uz zināmām autoritātēm.

Mūsu digitālajā laikmetā galvenā prioritāte ir jāpiešķir "uz pierādījumiem balstītai izpētei".

No novecojušiem mēmiem ir lēnām jāatsakās.

Bet kas ir mēmes ?

Mēms ir termins, ko ieviesis Ričards Dokinss, Oksfordas universitātes Anglijā emeritētais profesors sabiedrības izpratnes jautājumos par zinātni.

Mēmas parasti tiek definētas kā "atkārtotas idejas, simboli vai prakse".

Mēs uzskatām, ka mēmi apraksta galvenās zinātnes stāvokli jebkurā laikā un izskaidro daudzas tās novirzes. Mēmas darbojas kā vīrusi (vai gēni).

Mēma Vikipēdijā ir definēta kā:

""[Ideja, uzvedība vai stils, kas kultūras ietvaros izplatās no cilvēka uz cilvēku. "Mēma darbojas kā kultūras ideju, simbolu vai prakses vienība, ko var pārnest no viena prāta uz otru, izmantojot rakstīšanu, runu, žestus, rituālus vai citas atdarināmas parādības ar atdarinātu tēmu. Koncepcijas atbalstītāji uzskata, ka mēmes ir kultūras analogi gēniem, jo ​​tie paši replikējas, mutē un reaģē uz selektīvu spiedienu... Vārdu mēms ieviesa britu evolūcijas biologs Ričards Dokinss [Richard Dawkins] ... kā jēdzienu diskusijām par evolūcijas principiem, izskaidrojot ideju izplatību un kultūras parādības. Mēmu piemēri, kas sniegti [izdevumā The Selfish Gene], ietvēra melodijas, īstās frāzes, modi un arku veidošanas tehnoloģiju."

Mūsuprāt, to, ko akadēmiskajā vidē parasti sauc par "domu skolu", precīzāk definē kā "mēmu", jo "domai" bieži nav nekā kopīga ar to. Drīzāk idejas, pareizi vai nepareizi, iesakņojas dažādās zinātnes disciplīnās un izplatās tā, it kā tām būtu sava dzīve. Tas pats attiecas uz politiku un reliģiju. Cilvēki tic lietām aiz ieraduma, nekam vairāk.

Patiesība nemaz nav problēma.

Drīzāk, kā rakstīts Wikipedia par Memetics : 

"Memētika ir garīgā satura teorija, kas balstīta uz analoģiju ar Darvina evolūciju... Piekritēji apraksta memetiku kā pieeju kultūras informācijas nodošanas evolūcijas modeļiem... Tāpat kā ģenētikā, īpaši Dokinsa [Dawkins] interpretācijā, mēma panākumi var būt tas ir saistīts ar tā ieguldījumu tās saimnieka efektivitātē."

Attiecīgi un pretēji priekšstatam, ka "patiesība" ir mērķis zinātnē vai citur, cilvēki tādējādi faktiski pieturas pie dotas idejas, domas skolas, kultūras prakses vai reliģijas , jo konkrētas mēmas piekritēji to uztver kā tādu, kas nodrošina tās turētājus tas mēms ar priekšrocībām. 

Šī būtiskā izpratne palīdz izskaidrot daudzas novirzes, kuras var atklāt zinātnē, jo, domājams, "racionālie" cilvēki stingri turas pie sen novecojušām idejām un veidiem, kā uz lietām skatīties, kas bieži ir pretrunā ar pieejamajiem pierādījumiem.

Mēs skatāmies uz pierādījumiem! 

Tas ir tas, kas nosaka mūsu darbu.

Wissenschaftsforschung und die Rolle von Memen und Memetik: Was definiert die wahre Wahrheit? A Stunningly Good Google Translate German Language Translation of Our Original English Language Posting

Some years ago, Google Translate translations of blog postings were at best "moderately useful", but required substantial manual editing to obtain sufficient accuracy. Accordingly, it occurred to us recently that we should look anew at Google Translate translations of blogpostings for the two languages other than English that we ourselves speak fluently, German and Latvian.

The following translations (one here and one in the posting following) are thus samples of Google Translate today, that we hope are representative for other languages as well. The translations are stunningly good, providing very useful results, but with a few exceptions, that in part surely depend on the writing clarity or unclarity of the original text.

One practical feature of Google Translate translations that we like is also that, when the reader hovers the mouse over a Google Translate translation of online material, the original text of the sentence underneath the mouse is shown in a text box. Try it out.

Below is the Google Translate German translation, without substantial subsequent editing [a few manual edits in brackets], of Science Research and the Role of Memes and Memetics : What Defines the Real Truth? with that title translated by Google Translate into German as Wissenschaftsforschung und die Rolle von Memen und Memetik: Was definiert die wahre Wahrheit? 

"Als Absolvent der juristischen Fakultät der Stanford University war der vorliegende Autor erfreut, im Scientific American at Science Research Needs an Overhaul zu lesen, dass John P.A. Ioannidis vor einigen Jahren ein neues Zentrum an der Stanford University namens METRICS ("the Meta-Research Innovation Center at Stanford") [etabliert hat], um das kostspielige Problem anzugehen, dass viel Mainstream-Forschung verschwendet wird.

Ioannidis zitiert die führende medizinische Zeitschrift The Lancet, die behauptet, dass diese „Verschwendung“ sogar für 85 % der medizinischen Forschung gilt, einer sogenannten „harten“ Wissenschaft.

Wie schlecht steht es dann in den Soft Sciences, wo der Beweisstandard wahrscheinlich niedriger ist als in der medizinischen Forschung?

Ioannidis schreibt, dass das METRICS-Zentrum:

„Ich werde versuchen, Forschungspraktiken zu untersuchen, und zu untersuchen wie diese optimiert werden können. Es wird die besten Mittel zur Gestaltung von Forschungsprotokollen und -agenden untersuchen, um sicherzustellen, dass die Ergebnisse keine Sackgassen sind, sondern vielmehr einen Weg nach vorne ebnen. Das Zentrum wird dies tun [...], indem Sie untersuchen, was die besten Möglichkeiten sind, um wissenschaftliche Untersuchungen zuverlässiger und effizienter zu gestalten."

Diese Entwicklung begrüßen wir ausdrücklich.

Wir sind seit Jahren mit leichtgläubigen, uninformierten und eigensinnigen Menschen innerhalb und außerhalb der Wissenschaft konfrontiert, die die nahezu Unfehlbarkeit von Mainstream-Ideen und Forschungsmethoden verkünden, und wir haben wirklich wenig Geduld für solche Torheiten.

Da wir selbst Forschung an der Universität gelehrt haben, wissen wir aus Erfahrung, dass genau das Gegenteil von dem gilt, was die Wissenschaft behauptet...

und wahr ist, dass viel von dem, was in der Wissenschaft erforscht wird, und das als Ergebnis dieser Forschung veröffentlichte Peer-Reviews eine kostspielige Zeitverschwendung sind und die Wissenschaft oft in die falsche Richtung führen. Der Peer-Review-Prozess existiert teilweise, um die Federn der amtierenden Behörden aufzuplustern. „Wahrheit“ ist Nebensache.

Ein Hauptgrund für diese Torheiten der „wissenschaftlichen Forschung“, wie wir immer wieder geschrieben haben, ist, dass die Wissenschaft in der Vergangenheit überwiegend „autoritätsbasiert“ war, dh nicht das „Was“, sondern das „Wer“. bestimmt die Wahrheit in der Wissenschaft, und diese veraltete Praxis hat zu massiven Fehlern geführt. Vor dem Anbruch der Moderne war eine „autoritätsbasierte“ Wissenschaft notwendig, da Autoritäten die wichtigsten Wissensspeicher waren. Aber das hat sich in der Neuzeit stark geändert.

Schauen Sie sich nur die COVID-19-Coronavirus-Pandemie an, bei der die etablierten Wissenschaften in den letzten zwei Jahren trotz heldenhafter Bemühungen ihre Schwierigkeiten hatten. Die „Wissenschaft“ hätte besser auf die Pandemie vorbereitet sein müssen, als sie es war. Warum nicht?

Eine Verschiebung des Fokus der Wissenschaft ist unbedingt erforderlich. Die vorherrschenden Standards der Vergangenheit, als sogenannte "Autoritäten" die Wissenschaft beherrschten, sind heute in unserem digitalen Zeitalter, in dem jeder, der will, fast alles, was er will, online nachschlagen kann, oft fehl am Platz. Letzten Endes ist eine Autorität heute nur noch eine Meinung. Um eine sicherere menschliche Zukunft zu gewährleisten, muss die Wissenschaft von morgen auf bekannten Tatsachen beruhen, nicht auf bekannten Autoritäten.

„Evidence-Based Research“ muss in unserem digitalen Zeitalter oberste Priorität haben.

Veraltete Memes müssen langsam aufgegeben werden.

Aber was sind Meme?

Meme ist ein Begriff, der von Richard Dawkins, emeritierter Professor für Public Understanding of Science an der Universität Oxford in England, geprägt wurde.

Meme werden allgemein als „ nachgebildete Ideen, Symbole oder Praktiken “ definiert.

Wir sehen Meme als Beschreibung des Standes der Mainstream-Wissenschaft zu einem bestimmten Zeitpunkt und als Erklärung für viele ihrer Abweichungen. Meme verhalten sich wie Viren (oder Gene).

Ein Meme wird bei Wikipedia wie folgt definiert:

„“ [Ein]e Idee, Verhaltensweise oder Stilrichtung, die sich innerhalb einer Kultur von Person zu Person verbreitet.„ Ein Meme fungiert als eine Einheit, um kulturelle Ideen, Symbole oder Praktiken zu transportieren, die durch Schreiben, Sprache, Gesten, Rituale oder andere nachahmbare Phänomene mit einem nachgeahmten Thema von einem Geist zum anderen übertragen werden können. Befürworter des Konzepts betrachten Meme als kulturelle Analoga zu Genen, da sie sich selbst replizieren, mutieren und auf Selektionsdruck reagieren ... Das Wort Meme wurde vom britischen Evolutionsbiologen Richard Dawkins geprägt ... als Konzept zur Diskussion evolutionärer Prinzipien zur Erklärung der Verbreitung von Ideen und kulturelle Phänomene. Beispiele für Meme, die [in The Selfish Gene] gegeben wurden, waren Melodien, Schlagworte, Mode und die Technologie des Baus von Bögen."

Was in der Wissenschaft normalerweise als „Schule des Denkens“ bezeichnet wird, ist unserer Ansicht nach genauer als „Mem“ definiert, da „Denken“ oft nichts damit zu tun hat. Vielmehr verankern sich Ideen, zu Recht oder zu Unrecht, in verschiedenen Wissenschaftsdisziplinen und verbreiten sich, als hätten sie ein Eigenleben. Dasselbe gilt für Politik und Religion. Die Leute glauben Dinge aus Gewohnheit, mehr nicht.

Die Wahrheit ist überhaupt nicht das Problem.

Vielmehr, wie bei Wikipedia über Memetics geschrieben:

„Memetik ist eine Theorie des mentalen Inhalts, die auf einer Analogie zur darwinistischen Evolution basiert.... Befürworter beschreiben die Memetik als eine Annäherung an evolutionäre Modelle der kulturellen Informationsübertragung auf seinen Beitrag zur Leistungsfähigkeit seines Gastgebers zurückzuführen sein."

Dementsprechend und im Gegensatz zu der Vorstellung, dass „Wahrheit“ das Ziel in der Wissenschaft oder anderswo ist, halten Menschen tatsächlich an einer bestimmten Idee, Denkschule, kulturellen Praxis oder Religion fest, [weil die Anhänger eines bestimmten Mems es als Vorteil für die Inhaber dieses Mems wahrnehmen.]. Dieses grundlegende Verständnis hilft, viele Abweichungen zu erklären, die in der Wissenschaft entdeckt werden können, wobei [angeblich] "rationale" Menschen an längst überholten Ideen und Sichtweisen festhalten, oft im Widerspruch zu den verfügbaren Beweisen.

Wir schauen auf die beweiskräftigen Beweise!

Das macht unsere Arbeit aus."